Kā zināms, vīrusi nespēj vairoties paši.
Lai izveidotu koloniju, tiem vajadzīgs izmantot DNK baktēriju ķēdīti. Inficēšanās visbiežāk notiek dzimumceļā  vai caur aizdegunes gļotādu, kur vājās imunitātes dēļ sakrājas bakteriāla mikroflora. Attīstoties, vīrusu kolonija caur kaklu nonāk bronhos un plaušās.

Elpošanas ceļi ir vieta, kur izveidoti ideāli apstākļi vīrusu attīstībai.. Tur ir kolosāls asiņu daudzums un skābekļa pārpilnība.
Nokļūstot respiratoru ceļā, vīrusi inficē vājākos orgānus.

Parazitāra daba ir tādām slimībām kā vēzis, astma, cukura diabēts, ekzēma, psoriāze, hepatīts, kuņģa un zarnu trakta čūlas, alerģija.

 1992.gadā Hilda Klarka izveidoja unikālu atlasu, kurā aprakstīja vīrusu un parazītu frekvenču parametrus.

Hilda Klarka pierādīja, ka pat miruši parazīti reģenerē, izstarojot mirgojošas, sīku frekvenču svārstības no 7,0 līdz 500 kHz. Jo organisms vienkāršāks, jo zemāks tā frekvenču diapazons.

Augstu organizēti organismi izstaro visaugstāko frekvenču spektru no 1150 līdz 2500 kHz.

Hilda Klarka  1992.gadā ģenerēja un aprakstīja signāla frekvenci ar dziļu rezonanses atbalsi, kura izposta metobolisma procesu, visiem zināmajiem parazītiem, tādējādi novēršot viņu vitālās enerģijas veidošanos.

30 kHz. –  tā ir procesa frekvence, kādā norisinās ķīmiskās reakcijas parazitāro organismu šūnu mitohondriālajās membrānās.*

Šis atklājums ļāva izstrādāt biorezonanses terapijas metodi, kuru viņa sekmīgi izmanto savā ārsta praksē vairāk nekā 10 gadus.

Ja cilvēkam dod rokās elektrodus un laiž caur tiem elektrisko strāvu ar parazīta eksistences frekvenci, tad strāvas stipruma palielināšana norādīs uz parazīta klātbūtni.

Frekvenču rezonanses terapijas metode pastāv vairāk nekā 20 gadus, taču tās ieviešana praksē izrādījusies visai sarežģīta.

*Enerģētiskās rezerves ģeneratori dzīvās būtnēs ir membrānas. Mitohondriji spēj uzkrāt šūnu iekšējo enerģiju, oksidējot taukskābes.

 Mitohondrijos norosinās elpošanas maisījuma oksidēšanās, fosforizēšanās un atjaunošanās procesi.